Dzelzs krusts
Dzelzs krusta kopija.
Riekstkoka lādītē.
Lieliska ideja dāvanai.
Dzelzs krusts (vācu: Eisernes Kreuz, saīsināti EK) bija Vācijas militārais ordenis, ko 1813. gadā nodibināja Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III, lai apbalvotu militārpersonas par nopelniem Napoleona karos. Dzelzs krustu nepasniedza par nopelniem miera laikos un tas vairākkārt tika atjaunots sakarā ar Vācijas iesaistīšanos plašās militārās kampaņās 1870. gadā (FrancijasPrūsijas karš), 1914. gadā (Pirmais pasaules karš) un 1939. gadā (Otrais pasaules karš). [1]
Līdz pat Otrajam pasaules karam Dzelzs krustam bija trīs pakāpes:
II šķiras Dzelzs krusts (vācu: Eisernes Kreuz 2. Klasse)
I šķiras Dzelzs krusts (vācu: Eisernes Kreuz 1. Klasse)
Dzelzs krusta Lielkrusts (vācu: Großkreuz des Eisernen Kreuzes vai vienkāršoti Großkreuz)
Otrā pasaules kara laikā papildus iepriekš nosauktajām nāca klāt Dzelzs krusta Bruņinieka krusts, ar kuru varēja apbalvot, ja militārpersonas bija jau apbalvota ar Dzelzs krusta I pakāpi. Šai Dzelzs krustam piederīgajai pakāpei bija piecas šķiras. Otrā pasaules kara laikā arī vairākas civilpersonas tika apbalvotas ar Dzelzs krustu.
Reizē dzelzs krusts, ko saistīja ar Teitoņu ordeni, [2] bija vācu armijas simbols no 1871. līdz 1918. gadam, kad to aizstāja ar grieķu krustu. Kopš 1956. gada tas ir Bundesvēra simbols.
Artikuls: 3147